Search results for "Akadēmiskā pašefektivitāte"
showing 8 items of 8 documents
Pašuztvertā intelekta un pašefektivitātes saistība ar akadēmiskajiem rādītājiem vidusskolas skolniekiem
2021
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp pašuztverto intelektu, akadēmisko pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem vispārizglītojošo skolu jauniešiem. Pētījuma izlasi veido 102 jaunieši vecumā no 16 līdz 20 gadiem (M = 17,57, SD = 1.01), no tiem 73 (74,46%) meitenes un 29 (25,54%) zēni, kas mācās 10.-12. klasē piecās vidusskolās. Pētījumam piemīt aprakstošs korelatīvs dizains. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas - Pašuztvertā intelekta skala bērniem (Implicit Theories of Intelligence Scale for Children (ITIS), Blackwell, Trzesniewski, & Dweck, 2007; Gudakovska, 2019) un Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja (College academic self-efficacy scale (CASES), Owen & Froman, 1988; Irb…
Akadēmiskās pašefektivitātes un pašcieņas saistība ar pārbaudījumu trauksmi un akadēmiskajiem sasniegumiem izlaiduma klašu skolēniem attālināto mācīb…
2021
Pētījuma mērķis bija izpētīt pašcieņas, akadēmiskās pašefektivitātes, pārbaudījumu trauksmes un akadēmisko sasniegumu saistības izlaiduma klašu skolēniem attālināto mācību apstākļos. Datu ievākšanai tika izmantota Pārbaudījumu trauksmes aptauja (Cognitive Test Anxiety Scale–Second Edition / CTAS-2; Thomas, Cassady & Finch, 2017), Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja (Academic Selfefficacy Scale, Sachitra & Bandara, 2017), Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), aptauja attieksmes pret attālinātajām mācībām izvērtēšanai kā arī respondentu vidējā atzīme 2020/2021. mācību gada 1. semestrī. Pētījumā piedalījās 87 respondenti, 9. un 12. klašu skolēni vecumā n…
Akadēmiskās pašefektivitātes saistība ar akadēmisko izdegšanas sindromu un perfekcionismu
2019
Bakalaura darba mērķis bija veikt zinātniskās literatūras apkopojumu un empīriski pārbaudīt sakarības starp akadēmisko pašefektivitāti, akadēmisko izdegšanas sindromu un perfekcionismu. Pētījuma izlase iekļāva n=144 pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura, maģistra vai doktora līmeņa programmu studijās studējošus indivīdus. Datu ievākšanai tika izmantotas trīs aptaujas, Perfekcionisma aptauja (Almost Perfect Scale-Revised Short Form (APS-R SF); Rice et al., 2001), Maslakas izdegšanas sindroma aptauja – Studentu versija (Maslach Burnout Inventory-Student Survey (MBI-SS); Schaufeli et al., 2002) un Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja (College academic self-efficacy scale (…
Kognitīvo izkropļojumu saistība ar pārbaudījumu trauksmi un akadēmisko pašefektivitāti studentiem
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas ir kognitīvo izkropļojumu, pārbaudījumu trauksmes un akadēmiskās pašefektivitātes savstarpējās saistības studentu vidū un vai vērojamas atšķirības mainīgo saistībās sieviešu un vīriešu izlasēs, kā arī noskaidrot atšķirības pārbaudījumu trauksmes un akadēmisko pašefektivitātes rādītājos dažādos studiju kursos un noteikt kādā mērā kognitīvo izkropļojumu izteiktība prognozē pārbaudījumu trauksmi un akadēmisko pašefektivitāti studentiem. Pētījumā piedalījās 116 šobrīd studējoši studenti (74 sievietes) vecumā no 18-29 gadiem. Vidējais vecums izlasē bija 22,72 gadi (SD= 2,42). Dati tika ievākti interneta vidē, publicējot aptaujas tiešsaistes piekļuvi sociāla…
Vidusskolēnu uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes un emocionālā intelekta dažādu aspektu dzimumatšķirības
2016
Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai pastāv saistība starp uztverto akadēmisko pašefektivitāti un emocionālā intelekta dažādiem aspektiem zēnu un meiteņu grupās, vai pastāv atšķirības šajās saistībās, kā arī noskaidrot vai pastāv atšķirība uztvertajā akadēmiskajā pašefektivitātē un emocionālajā intelektā zēnu un meiteņu grupās. Emocionālā intelekta mērīšanai tika izmantota Šutes emocionālā intelekta pašnovērtējuma aptauja (Schutte et al., 1998) un jauniešu pešefektivitātes mērīšanai tika izmantota Bērnu uztvertās pašefektivitātes aptaujas (Bandura, 2006) akadēmiskās pašefektivitātes skala. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības starp dažādiem emocionālā int…
Identitātes distress, pārbaudījumu trauksme un akadēmiskā pašefektivitāte dažādu studiju gadu studentiem
2020
Pētījuma mērķis bija ir noskaidrot saistības un atšķirības identitātes distresa, akadēmiskās pašefektivitātes un pārbaudījumu trauksmes rādītājos dažādu studiju gadu studentiem. Pētījums aktualizē identitātes distresa konceptu un pēta iespējamās saistības ar studentu akadēmisko darbību.PēPētījumu grupu veidoja 80 respondenti, kuru starpā bija 70 sievietes un 10 vīrieši. Vidējais vecums grupā bija 25,15 gadi. Identitātes distresa mērīšanai tika izmantota Identitātes distresa aptauja (Identity Distress Survey). Lai izmērītu pārbaudījumu trauksmi tika pielietota Pārbaudījumu trauksmes aptauja (Cognitive Test Anxiety Scale). Akadēmiskās pašefektivitātes mērīšana tika veikta ar Akadēmiskās pašef…
Stresa pārvarēšanas stratēģijas un akadēmiskā pašefektivitāte attālināto mācību apstākļos
2022
Pētījuma mērķis bija izpētīt stresa pārvarēšanas stratēģijas un akadēmiskās pašefektivitātes saistības vidusskolas skolēniem attālināto mācību apstākļos. Datu ievākšanai izmantota “Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja” (Academic Selfefficacy Scale, Sachitra &Bandara, 2017), “Stresa pārvarēšanas MACS aptauja” (Sigrun Sveinbjornsdottir, Einar Baldvin Thorsteinsson 2014) un “Attieksme pret attālinātajām mācībām”, kuru adaptējusi A. Krišjāne (Krišjāne, 2021). Pētījuma pirmajā mērījumā, attālināto mācību laikā, piedalījās 350 respondenti, vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Pētījuma otrajā mērījumā, atsākoties klātienes mācībām, piedalījās 69 respondenti, vecumā no 17 līdz 18 gadiem. Pētījuma rezultāti…
Vispārizglītojošo skolu jauniešu implicītā intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības
2020
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības, noteikt, kā šie faktori ietekmē akadēmiskos sasniegumus jauniešiem, kā arī veikt Implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas pašnovērtējuma skalas (The revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale, De Castella & Byrne, 2015) adaptāciju Latvijā. Pētījums tika veikts balstoties uz implicītā (nosaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un akadēmiskās pašefektivitātes teorijām. Saskaņā ar citu pētnieku atziņām pastāv sakarība starp implicītām (nojaušamām, noskāršamām) pārliecībām par in…